Īss ieskats vēsturē par 17 aizvadītajiem „Prezidenta kausiem”

1995.g. 15. jūlijā Valmieras J.Daliņa stadionā aizsākās patreiz Latvijā vispopulārāko vieglatlētikas sacensību vēsture. Aizvadītas 17 šo sacensību gadskārtas. Visus šos 17 gadus nemainīgs bijis sacensību formāts – sacentušās četru Latvijas novadu ( Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales), kā arī galvaspilsētas - Rīgas izlašu komandas. Sacensību nobeigumā Valsts Prezidents pasniedz trīs balvas – individuāli labākajam vieglatlētam un vieglatlētei (rezultātu vērtējot pēc IAAF punktu tabulām) un labākajai komandai. Kopš 2012. gada sacensības norisinās Baltijas valstu mačsacīkšu formātā.

Latvijas novadu sacensības

1995.g. 15.-16. jūlijs.

Sacensības notika 37 disciplīnās
Pirmajā kausu izcīņas reizē balvas tika Guntim Pederam – par uzvaru 110 m/b – 13,86 un Anitai Liepiņai – par uzvaru 5000 m soļošanā – 22:11,1 ( jauns Latvijas rekords). Komandu cīņā Rīgas vieglatlēti uzvarēja ar 169 p. Otrie ( pirmo un līdz šim vienīgo reizi) bija Latgales pārstāvji – 119 p.
Kopš 1995.g. „Kausu” rekordu sarakstā vēl joprojām ierakstīti četri sacensību labākie sasniegumi: 100 m – Sergejs Inšakovs – 10,35; 5000 m – Aleksandrs Prokopčuks – 14:25,21; diska mešanā – Andris Smočs – 56,58 m un 4x100 m stafetē – Omānas komanda – 40,74. 1995.g. arābu valsts Omānas sprinteri Valmierā gatavojās pasaules čempionātam, kurš togad notika viņpus Baltijas jūras – Zviedrijas pilsētā Gēteborgā. Omānas komandas rezultāts tolaik bija arī jauns nacionālais rekords.

1996.g. 5.-6. jūlijs.

Sacensības notika 39 disciplīnās
Pirmo reizi arī kārtslēkšanā un vesera mešanā sievietēm.
Kausus individuāli pirmo reizi izcīnīja barjerists Igors Kazanovs – 110 m/b – 13,7 , kā arī Jeļena Blaževiča trīssoļlēkšanā – 14,10 m. Pie tam J.Blaževičas rezultāts joprojām ir „Kausu” rekords. Komandu cīņā atkal (tāpat kā visās 17 „Kausu” izcīņas reizēs !!!!) uzvarēja Rīgas komanda. Sacensību laikā tika laboti divi Latvijas rekordi: Skaidrīte Baikova veseri aizmeta 39,12 m, bet Elīna Ringa ar kārti pārvarēja 2,90 m.

1997.g. 4.-5. jūlijs.

Abus individuālos kausus jau otro reizi ieguva Guntis Peders 110 m/b – 13,54 un Jeļena Blaževiča – trīssoļlēkšanā – 13,94 m. Jaunu Latvijas rekordu kārtslēkšanā – 3,20 m atkal sasniedza Elīna Ringa. Joprojam nav pārspēts Egīla Tēbeļa sasniegums 800 m skrējienā – 1:46,99.

1998.g. 17.-18. jūlijs.

Abus kausus pirmo reizi, pie tam ar rezultātiem, kuri „Kausu” sacensībās nav pārspēti vēl šobaltdien, izcīnīja Aigars Fadejevs – 10000 m soļošana – 39:17,8 ( arī jauns Latvijas rekords) un Anita Trumpe – 100 m/b – 13,0. Vēl divus Latvijas rekordus laboja Jolanta Dukure – 5000 m soļošanā – 21:32,5 un Dace Dzalbe – vesera mešanā – 40,08 m. Kopš 1998.gada „Prezidenta kausu” rekordu tabulā vēl joprojām ir labākie sasniegumi 9 disciplīnās, Bez A.Fadejeva un A.Trumpes rezultātiem arī Staņislavam Olijaram 110 m/b – 13,50; Egīlam Tēbelim 400 m/b – 50,52; Mārtiņam Alksnim 3000 m/kav.- 8:53,89; Aleksandram Matusēvičam kārtslēkšanā – 5,40 m; Vladimiram Maļavinam ( Krievija) tāllēkšanā – 7,82 m; Mārim Bružikam trīssoļlēkšanā – 16,29 m un Jekaterinai Kuļikovai (Krievija) 200 m – 23,98.

1999.g. 2.-3. jūlijs.

Jau trešo reizi „Kausu” par augstvērtīgāko rezultātu saņēma Guntis Peders – 110 m/b – 13,76, bet pirmo reizi – soļotāja Jolanta Dukure 5000 m – 21:33,4. „Kausu” rekordu tabulā kopš 1999.g. ierakstīts Vidzemes vīru 4x400 m stafetes kvarteta rezultāts – 3:15,49.

2000.g. 14.-15. jūlijs.

Abus kausus saņēma barjeristi -kausu vīriešiem pirmo reizi ieguva vēl viens no tā laika Latvijas labākajiem barjeristiem, joprojām Latvijas rekordists Staņislavs Olijars – 110 m/b – 13,54, bet sievietēm pirmo reizi kausu saņēma Irēna Žauna – 400 m/b – 56,40. Trīs no 2000. gadā sasniegtajiem sacensību labākajiem rezultātiem joprojām ir „Kausu” rekordu tabulā: Jeļena Prokopčuka 1500 m – 4:13,99; Jolanta Dukure 5000 m soļošanā – 21:24,34 un Līga Kļaviņa augstlēkšanā – 1,89 m.

2001.g. 6.-7. jūlijā.

Šoreiz abus kausus saņēma soļotāji – vīriešiem Aivars Kadaks 10000 m distancē – 41:25,98 un jau otro reizi Jolanta Dukure 5000 m distancē – 22:06,71. „Kausu” rekordu tabulā joprojām ir Zemgales komandas meiteņu (ar Ievu Zundu sastāvā) rezultāts 4x400 m stafetē – 3:45,16.

2002.g. 5.-6. jūlijā.

Jau otro gadu pēc kārtas abus kausus izcīnīja soļotāji. Pirmo reizi soļotājiem bija garākas distances. Vīriešiem 20 km visātrāk ( 1.24:20) veica Modris Liepiņš, bet sievietēm 10 km – Jolanta Dukure ( 45:40). Pie tam Jolanta jau trešo reizi saņēma kausu.

2003.g. 27.-28. jūnijā.

Jau otro reizi kausu par uzvaru 20 km soļošanā ( 1.25:28) saņēma Aigars Fadejevs, bet pirmo reizi kauss pēc uzvaras 400 m garjerskrējienā ( 55,8 sek.) tika Ievai Zundai. Ieva uzvarēja arī 800 m skrējienā – 2:02,9 un abi viņas šie rezultāti ( arī 400 m/b) vēl joprojām ir „Kausu” rekordi. Trešo uzvarētājas medaļu I.Zunda saņēma kopā ar Zemgales 4x400 m stafetes komandas dalībniecēm.”Kausu” rekords joprojām arī uzvarētājai 3000 m skrējienā Innai Poluškinai – 8:56,1. Jaunu Latvijas rekordu vesera mešanā sasniedza Vaira Godmane – pirmo reizi pārsniedzot arī 50 metru robežu ( 50,18 m).

2004.g. 9.-10. jūlijā.

Jubilejas, desmitajā „Prezidenta kausu” izcīņas reizē gaviļnieki bija pirmo reizi Dmitrijs Milkevičs 800 m distancē – 1:47,33 un jau otro reizi – šoreiz 400 m distancē bez barjerām – Ieva Zunda. Ievas rezultāts 52,32 vēl joprojām nav pārspēts „Kausu” sacensībās. Tāpat kā lietuvietes Rasas Austītes sasniegums lodes grūšanā – 14,31 m

2005.g. 2.-3. jūlijā.

Pirmo reizi pie kausa tika arī kāds no šķēpa metējiem. Pirmo reizi tas bija Ainārs Kovals – 79,43 m. Sievietēm jau trešā uzvara pēc kārtas Ievai Zundai – atkal 400 m distancē – 52,42. Ieva uzvarēja arī 400 m barjerskrējienā un atkal palīdzēja Zemgales komandai uzvarēt 4x400 m stafetē. Sacensību labākais sasniegums diska mešanā (55,68 m) joprojām pieder Dacei Ruskulei.

2006.g.30. jūnijs-1. jūlijs.

Jau otrā uzvara pēc kārtas arī šķēpa metējam Aināram Kovalam. Rezultāts 84,81 m joprojām ir arī „Kausu” rekords. Ceturto reizi pēc kārtas (!!!) kauss atkal tika Ievai Zundai – šoreiz par uzvaru 400 m/b – 58,20. Arī uzvarētājs augstlēkšanā Normunds Pūpols sasniedza „Kausu” rekordu – 2,16 m, kurš nav līdz šim uzlabots.

2007.g.6.-7. jūlijā.

Trešo reizi pēc kārtas kausu ieguva šķēpa metējs – pirmo reizi olimpiskais vicečempions Vadims Vasiļevskis – 82,96 m. Kārtējo, jau piekto reizi (!!!)kauss tika Ievai Zundai- par uzvaru 400 m/b – 58,46. Jaunu Latvijas rekordu vesera mešanā – 58,59 m sasniedza Vaira Kumermane-Godmane. Vairas rezultāts joprojām ir arī „Kausu” labākais sasniegums.

2008.g. 18.-19. jūlijā.

Pirmo reizi „Prezidenta kausu” ieguva lodes grūdējs. Māris Urtāns aizgrūda lodi 20,27 m un šis rezultāts ir arī „Kausu” visu laiku labākais sasniegums. Sesto ( un diemžēl pēdējo) reizi kauss tika Ievai Zundai, kura atkal uzvarēja 400 m barjerskrējienā – 56,34. Unikāls, grūti pārspējams panākums!

2009.g. 3.-4. jūlijā.

Jubilejas –XV „Prezidenta kausu” izcīņas reizē kauss pirmo reizi tāllēcējam – Jānis Leitis to izcīnīja ar 7,65 m tālu lēcienu. Pēc ilgāka pārtraukuma kauss tika arī soļotājiem – Agnese Pastare 5000 m distanci veica 22:08,44. Kārtslēcējas Ildzes Bortašcenokas rezultāts 3,85 m ir arī „Kausu” labākais sasniegums.

2010.g. 16.-17. jūlijā.

Abi kausu ieguvēji ( Māris Urtāns lodes grūšanā – 20,24 m un Agnese Pastare 5000 m soļošanā – 21:53,25) savas balvas ieguva jau otro reizi. Trīs šo sacensību uzvarētāju rezultāti ir pagaidām labākie „Kausu” vēsturē: Līna Grinčikaite (Lietuva) 100 m – 11,48, arī Lietuvas 4x100 m sprinteru kvartets dāmām – 44,91 un Sinta Ozoliņa-Kovale šķēpa mešanā – 60,08 m.

2011.g. 10.-11. jūnijs.

Pagaidām pēdējā, 17., pēc vecā formāta sarīkotajā „Prezidenta kausu” izcīņā, pie kausiem pirmo reizi tika vesera metējs Igors Sokolovs – 76,29 m un tāllēcēja Lauma Grīva – 6,86 m. Abi rezultāti ir arī „Kausu” rekordi. Vēl šādus rekordus sasniedza Elvijs Misāns 200 m – 20,91, Jānis Leitis 400 m – 46,46 un Dmitrijs Jurkevičs 1500 m – 3:43,25.

Baltijas valstu sacensības

2012.g. 8.-9. jūnijs.

Prezidenta balva pirmo reiz norisinās Baltijas valstu mačsacīkšu formātā. Sacensību norise starptautiskā formātā ceļ disciplīnu rezultātus un tiek gāzti daudzi iepriekšējie Prezidenta balvas rekordi. Lietuviešu sprinteris Rytis Sakalausks uzstāda iespaidīgu rekordu 100m sprintā (10,15), atpaliekot tikai sekundes simtdaļu no Baltijas rekorda. Lietuviešu daudzcīņniece Austra Skujīte lodi aizgrūž 16,95m tālu. Prezidenta kausus ar jauniem sacensību rekordiem iegūst šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis (86.50 m) un 3000m kavēkļu skrējēja Poļina Jeļizarova (9:33.53).

2013.g. 19.-20. jūlijs.

Sieviešu šķēpmešanā sacensību rekordu par vairāk kā diviem metierim labo Madara Palameika (62.72 m), bet kārtslēkšanā vīriešiem jaunu Prezidentu kausu labāko rezultātu sasniedz Mareks Ārents (5.51 m). Prezidenta kausus izcīna Igaunijas diska metējs Gerts Kanters (64.56 m) un soļotāja Agnese Pastare (21:03.15).

2014.g. 18.-19. jūlijs.

Prezidenta balvas jubilejas XX sacensībās individuāli dominēja Lietuvas diska metēji. Andrius Gudžius (64.51m) un Zinaida Sendriūtė (64.84m) aizved Prezidenta kausus uz Dienvidu kaimiņvalsti. Ar 7.91 m tālu lēcienu Elvijs Misāns labo Prezidenta balvas rekordu tāllēkšanā. Jauni rekordi tiek uzstādīti 4x400 metru stafetēs - vīriešu konkurencē uzvar Somijas kvartets (3:11.65), bet dāmām triumfē Lietuvas izlase (3.41.38).

2015.g. 31 jūlija.- 1. augusts.

Prezidenta balvā rekordus labo Igaunijas sportistes. Vesera metēja Kati Ojaloo sasniedz 62.54 m atzīmi, bet kārtslēcēja Renna Koll pārvar 4.15 m augstumā novietoto latiņu. Prezidenta kausus izcīna soļotāja Agnese Pastare (21:53.16) un Igaunijas šķēpmetējs Tanels Lānmae (81.50m).

Daži interesanti un unikāli „Prezidenta kausu” vēstures fakti un skaitļi

IEVA ZUNDA Seškārtēja kausu ieguvēja, 18 reizes uzvarējusi individuāli plus vēl 11 reizes palīdzējusi savas – Zemgales komandai uzvarēt 4x100 m un 4x400 m stafetēs. Pieder trīs „Kausu” rekordi: 400 m ( 52,32); 800 m ( 2:02,9); 400 m/b ( 55,8).

13 reizes dažādās skriešanas disciplīnās uzvarējis Mārtiņš Alksnis;
11 reizes – Jeļena Čelnova-Prokočuka un Māris Urtāns (lode un disks);
10 reizes – Egīls Tēbelis
9 reizes – Valentīna Gotovska (tāllēkšana un augstlēkšana)
8 reizes – Sergejs Inšakovs ( sprints); Inguns Svikliņš, Inna Poluškina un Elīna Ringa.
7 uzvaras ir 5 vieglatlētiem; 6 uzvaras – 8 vieglatlētiem un 5 uzvaras – 9 vieglatlētiem.